gaisenes.1s.lv

 


LŠF apstiprinātie HFT noteikumi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un Latvijas īpatnībām.


Sacensību noteikumi šaušanas disciplīnā

„Hunter Field Target”

(HFT).

 

HFT jeb Hunter Field Target ir šaušanas sporta veids, kas simulē medības, šaujot ar pneimatisko ieroci pa krītošiem mērķiem, kas novietoti attālumā no 7,3 līdz 41 metram.

 

Drošība

 

  1. Drošības noteikumi

 

1.1. HFT sacensībās jāievēro vispārējie „Drošības noteikumi lietojot pneimatiskos ieročus šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā”.

1.2. Visām darbībām HFT sacensībās jābūt saskaņā ar HFT sacensību noteikumiem.

1.3. Sacensībās ir atļauts piedalīties ar pneimatiskajiem ieročiem, kas atbilst sacensību nolikumā noteiktajām ieroču jaudām. Jauda var tikt pārbaudīta ar hronogrāfa palīdzību.

1.4. Dalībnieku vecumam jāatbilst sacensību nolikumam un Latvijas Republikas likumdošanai. Jaunieši var piedalīties sacensībās tikai ar vecāku vai aizbildņu klātbūtni.

1.5. Katram dalībniekam jāierodas uz drošības instruktāžu, kas notiek sacensību dienā. Dalībnieks, kurš nav piedalījies minētajā drošības instruktāžā netiek pielaists pie sacensībām.

1.6. Ja sacensību laikā atskan viens svilpiens, šaušana pa mērķim nekavējoties jāpārtrauc un jāizlādē ierocis ar šāvienu zemē drošā virzienā. Izlādējot ieroci ar šāvienu zemē, nedrīkst tēmēt pa mērķi un ieplecot ieroci.

1.7. Ja sacensību laikā atskan divi svilpieni, šaušanu pa mērķim drīkst atsākt. Šaušanas atsākšanas komandu drīkst dot tikai sacensību tiesneši pēc vizuālas pārliecināšanās, ka trasē neatrodas cilvēki vai dzīvnieki.

1.8. Tēmēt, ieplecot un šaut drīkst tikai tam paredzētā vietā, virzienā un laikā. Pārējā teritorijā un laikā ieročiem jābūt izlādētiem un aptverēm (ja tādas ir) izņemtām. Kaujas atsperēm jābūt nolaistām.

1.9. Ieročus pārnēsā ieroču somās vai ar stobriem uz leju nesot ieroci rokās vai siksnā uz pleca.

1.10.     Katrs dalībnieks seko, lai pats un pārējie sacensību dalībnieki pildītu augstāk minēto.

1.11.     Par rupjiem drošības noteikumu pārkāpumiem dalībnieks var tikt diskvalificēts no sacensībām.

 

Aprīkojums.


2. Pneimatiskie ieroči.

 

2.1. Atļauts jebkurš rūpnieciski ražots pneimatiskais ierocis jebkurā kalibrā, kura jauda nepārsniedz sacensību nolikumā atļauto.

2.2. Ieročus iedalījums klasēs pēc uzbūves un jaudas:
2.2.1. HFT 1 – pneimatiskie ieroči ar iepriekšēju gaisa vai CO2 uzpildes sistēmu, (PCP, CO2, multikompresijas), kuru šāviņa sākuma enerģija nepārsniedz 16,3 džoulus (J);
2.2.2. HFT 2 – atsperes-virzuļu tipa pneimatiskie ieroči, kuru šāviņa sākuma enerģija nepārsniedz 16 džoulus (J);

2.2.3. HFT 3 – jebkuras sistēmas ieroči, kuru šāviņa sākumā enerģija nepārsniedz 7,5 džoulus (J).

- Latvijas mēroga sacensībās HFT 1 un HFT 2 klasēm var noteikt citu jaudas ierobežojumu, kas ir mazāks par 16,3 J, saskaņā ar mazas enerģijas pneimatisko ieroču maksimālo atļauto jaudu (2013. gadā - 12J).

- Lai nodrošinātu Latvijas likumdošanas ievērošanu un noteiktu pneimatisko ieroču atbilstību ieroču klasēm, sacensību organizatoram ir tiesības pārbaudīt katru pneimatisko ieroci.

- Lielas enerģijas ieroču īpašniekiem pēc sacensību rīkotāju vai kompetento iestāžu darbinieku pieprasījuma ir jāuzrāda atbilstoša ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja.

 

2.3. Laides drīkst būt regulējamas, bet regulējumus nedrīkst mainīt sacensību gaitā. Attālums no stobra kanāla centra līdz pastobres apakšai nedrīkst pārsniegt 150mm.

2.4. Sacensību laikā ir aizliegts patvaļīgi mainīt ieroci.

2.5. Pneimatiskie ieroči, kas nav izgājuši pārbaudi vai neatbilst noteikumiem, pie sacensībām netiek pielaisti.

2.6. Pneimatiskie ieroči, kas apdraud cilvēku veselību un drošību, pie sacensībām netiek pielaisti.

 
3. Tēmēšanas ierīces.

3.1. Atļauts izmantot jebkura tipa tēmekli bez iebūvēta tālmēra (atklāto, dioptrisko, optisko).

3.2. Aizliegts mainīt jebkādus tēmekļa iestatījums sacensību laikā pēc pirmā šāviena pa ieskaites mērķi:

- optisko palielinājumu;

- asuma dziļumu;

- dioptriju kompensāciju;

- paralakses iestatījumus;

- ieslēgt vai izslēgt tīkliņa apgaismojumu vai mainīt tā spilgtumu;

- lietot optiskā tēmekļa tēmēšanas tīkliņa augstuma un sānu regulēšanas ierīces. Atklātā vai  dioptriskā tēmekļa regulēšanas ierīces atļauts izmantot.

- lietot lāzera tēmēšanas ierīces (LTI);

- lietot jebkādas papildus novērošanas vai attāluma mērīšanas papildierīces (binokļus, tālmērus u.t.l.);

- lietot dažādas optisko tēmekļu uzlikas;

- šaujot optikas aizsargvāciņiem jābūt atvērtiem vai noņemtiem un tajos nedrīkst būt nekādi caurumi.


4. Papildaprīkojums.

4.1. Atļauts izmantot:

- ieroču siksnas tikai, lai pārnēsātu ieroci;

- brīvas formas cimdus;

- brīvas formas ceļu un elkoņu sargus;

- brīvas formas maisiņu ar pildījumu vai vīstokli kājas atbalstam šaujot „no ceļa”;

4.2. Aizliegts izmantot:

- siksnas šaušanas pozas stabilizācijai;

- speciālo ložu šaušanas ekipējumu - šaušanas jakas, bikses, apavus;

- ieroču siksnas vai sporta šaušanas jostas šaušanas stāvokļa stabilizēšanai;

- izmantot paduses āķus;

- atbalstīt ieroci uz kājiņām šaušanas brīdī;

- izmantot līmeņrāžus;

- izmantot vēja indikatorus;

 

 

5. Munīcija.

Ir atļauts izmantot jebkāda tipa monolītas, rūpnieciski ražotas lodes, kas paredzētas attiecīgā kalibra pneimatiskajiem ieročiem, izņemot apaļās vai cietmetāla lodes.


Sacensību trases aprīkojums.

6. Mērķi un to izvietojums trasē.


6.1. Trases vispārīgs apraksts.

- Sacensību trase sastāv no 30 mērķiem, kas izvietoti katrs uz sava celiņa.

- Katram celiņam jābūt skaidri numurētam no 1. līdz 30..

- Visiem mērķiem jābūt nokrāsotiem dzeltenā vai baltā krāsā, bet trāpījumu zonai – melnā.

- Mērķus ar mazajām trāpījuma zonām un kas jāšauj no piespiedu stāvokļiem jāizvieto vienmērīgi pa visu trasi.

- Visām brīvi šaujamo mērķu trāpījumu zonām ir jābūt redzamām no šaušanas stāvokļiem „guļus” vai „no ceļa”.   

- Uzstādot trasi jāņem vērā gan labroču, gan kreiļu, gan bērnu īpatnības.

- Trases šaušanas līnijai jāsastāv no 26 apaļiem vai kantainiem koka mietiņiem ar diametru vismaz 4 cm. Mietiņu augstumam virs zemes jābūt vismaz 300 milimetri. Šie mietiņi nav domāti piespiedu šaušanas stāvokļiem ar atbalstu. Mietiņiem, kas domāti šaušanai bez atbalsta jābūt aptuveni 10cm augstiem virs zemes.

- Celiņos, kur jāšauj piespiedu stāvoklī „stāvus”, pie mietiņiem ir jābūt skaidri redzamiem un saprotamiem attiecīgiem apzīmējumiem.

- Celiņos, kur jāšauj piespiedu stāvoklī „no ceļa”, pie mietiņiem ir jābūt skaidri redzamiem un saprotamiem attiecīgiem apzīmējumiem.

6.2. Piespiedu stāvokļiem „bez atbalsta”.

- Trasē jābūt vienam piespiedu stāvoklī „stāvus bez atbalsta” šaujamam mērķim ar trāpījuma zonu 35 līdz 45mm, kas novietots ne tālāk kā 32 metri no šaušanas pozīcijas.

- Trasē jābūt vienam piespiedu stāvoklī „no ceļa bez atbalsta” šaujamam mērķim ar trāpījuma zonu 35 līdz 45mm, kas novietots ne tālāk kā 32 metri no šaušanas pozīcijas.

- Uz šaušanu no piespiedu stāvokļiem bez atbalsta papildus norāda 10 cm mietiņš šaušanas pozīcijā.

- Stāvoklī „no ceļa bez atbalsta” mērķus nedrīkst novietot vertikālajos leņķos, kas lielāki par 30 grādiem.

6.3. Piespiedu stāvokļiem „no atbalsta”.

- Trasē ir jābūt 2 mērķiem, kas šaujami piespiedu stāvoklī „stāvus no atbalsta” ar trāpījuma zonām 35 līdz 45mm kas novietoti attālumā līdz 32m vai 25mm attālumā līdz 27m.

- Trasē ir jābūt 2 mērķiem, kas šaujami piespiedu stāvoklī „no ceļa no atbalsta” ar trāpījuma zonām 35 līdz 45mm kas novietoti attālumā līdz 32m vai 25mm attālumā līdz 27m.

- Uz visiem priekšmetiem, kas izmantojami kā atbalsts šaušanai piespiedu stāvoklī „no atbalsta” jābūt piestiprinātiem numuriem. Šiem mērķiem nevajadzētu izmantot standarta mietiņus. Atbalsta priekšmetiem nevajadzētu būt pārāk atkarīgiem no vēja ietekmes.

6.4. Piespiedu stāvokļiem „guļus”.

- trasē jābūt 3 mērķiem, kas šaujami no piespiedu stāvokļa „guļus” ar jebkurām šajos noteikumos minētajām trāpījuma zonām atbilstošā attālumā.

 

6.5. „Mini” trāpījumu zonas.

- Trasē jābūt 4 līdz 6 mērķiem ar „15mm” trāpījumu zonām ( 15mm trāpījuma zona var būt diametrā no 15 līdz 19mm).

- Trasē jābūt 6 līdz 8 mērķiem ar „25mm” trāpījumu zonām ( 25mm trāpījuma zona var būt diametrā no 20 līdz 34mm).

- Lai panāktu sabalansētu trasi, tajā jābūt vismaz 2 mērķiem ar 20mm trāpījuma zonu (7,3 līdz 27m) un ne vairāk kā 3 mērķim ar 25mm trāpījuma zonām virs 32 metriem.

6.6. Daļēji redzamie mērķi.

- Trasē var būt līdz 4 brīvi šaujamiem mērķiem ar 35 līdz 45mm trāpījumu zonām, kuriem skatoties no šaušanas pozīcijas mietiņa ir redzamas vismaz 50% no trāpījumu zonas, bet tai jābūt 100% redzamai no 15mm augstuma vai ne tālāk kā 60 cm uz sāniem no mietiņa. 

6.7. Mērķu attālumi.

- Attālumi neattiecas uz piespiedu „stāvus” un „no ceļa” šaujamiem mērķiem situācijās, kas aprakstītas augstāk.

- mērķus ar 15 līdz 19mm trāpījumu zonām jānovieto attālumā no 13 līdz 23metram;

- mērķus ar 20 līdz 24mm trāpījumu zonām jānovieto attālumā no 7,3 līdz 27metram;

- mērķus ar 25 līdz 34mm trāpījumu zonām jānovieto attālumā no 7,3 līdz 36metram;

- mērķus ar 35 līdz 45mm trāpījumu zonām jānovieto attālumā no 7,3 līdz 41metram;

- Mērķu trāpījumu zonām nav jābūt apaļām. Tām ir jābūt pārbaudītām uz maksimālo diametru, kādu var ievietot trāpījuma zonā.

- Šaujot no piespiedu stāvokļiem „stāvus” vai „no ceļa”, mērķa korpusam ap trāpījuma zonu jābūt vismaz 25mm platumā. Visiem pārējiem mērķiem korpusam ap trāpījuma zonu jābūt vismaz 10mm.

- Sacensībās, izmantojamie mērķi, drīkst nokrist tikai pēc trāpījuma trāpījuma zonā. Pēc trāpījuma pa mērķa korpusu, tas nedrīkst nokrist.

6.8. Piešaušanas zona.

- Papildus pamata trasei, ir jābūt uzstādītai papildus piešaušanas trasei, kurā sacensību dalībniekiem ir iespēja pielāgot un pārbaudīt savas šautenes konkrētajos apstākļos;
Mērķus ieteicams uzstādīt no 7.3 līdz 41 m ar soli ne lielāku par 10 m. Mērķu skaitu un šāvēju līnijas garumu izvēlas atbilstoši dalībnieku skaitam.

Sacensību norise.

 

7. Punktu skaitīšanas sistēma.
7.1. Šāvēja rezultātu kartiņa.

- Pirms ieskaites mērķu šaušanas katrs šāvējs saņem rezultātu kartiņu, kurā tam ir jāieraksta savi un sava aprīkojuma dati:

- vārds, uzvārds

- ieroča ražotājs un modelis;

- tēmekļa ražotājs un modelis;

- optiskā tēmekļa iestatītais palielinājums un paralakse;

- optikas tīkliņa apgaismojuma intensitāte, ja tas ir ieslēgts.

- Ja tiek iesniegta sūdzība un/vai tiesnesis pārbaudot secina, ka optiskā tēmekļa iestatījumi sacensību laikā neatbilst kartiņā ierakstītajam, tad tiek anulēti punkti par pēdējo nogāzto mērķi. Ja šāds pārkāpums atkārtojas – dalībnieks tiek diskvalificēts no sacensībām.

- Pēc pirmā ieskaites šāviena izdarīšanas nedrīkst tikt mainīti jebkādi ieroča vai optiskā tēmekļa regulējumi. Šis punkts neattiecas uz atklātajiem un dioptriskajiem tēmekļiem.

- Šāvējam attiecīgajā ailītē tiek pieskaitīti

- 2 punkti par nogāztu mērķi;

- 1 punkts, ja tiek trāpīts pa mērķi, bet tas nekrīt;

- 0 punktu, ja tiek aizšauts garām mērķim.

- Ja jebkādu šāvēja kļūdu dēļ ir noticis šāviens (šāvienam paredzētais gaiss ir iztērēts), kartiņā tiek ierakstīts attiecīgais rezultāts. Ja noticis šāds atgadījums, tad šāvējam ir jāpārliecinās, ka stobrā nav palikusi lodīte, to pārbaudot vizuāli vai izdarot netēmētu kontrolšāvienu drošā virzienā zemē, neskatoties tēmeklī.

- Ja šāvējam radušās šaubas par to vai tas ir ielādējis lodīti, vai radusies kāda cita problēma – tad piesakot to savam rezultātu pierakstītājam, tas var veikt netēmētu testa šāvienu(-us) drošā virzienā zemē, neskatoties tēmeklī.

- Pēc mērķa nogāšanas to pacelt drīkst tikai pēc tam, kad to ir fiksējis attiecīgā rezultāta pierakstītājs.

- Tikai šāvēja grupas biedrs drīkst pierakstīt viņa rezultātu. Nekādā gadījumā nav atļauts pierakstīt savu rezultātu pašam. Ja pierakstos ir ieviesusies kļūda, tad to var izlabot tikai sacensību tiesnesis, par to parakstoties kartiņas otrā pusē.

- Pēc sacensību trases iziešanas šāvēja rezultāta pierakstītājs saskaita kopējo rezultātu, atzīmē to attiecīgajā ailītē un parakstās par rezultātu pareizību. Šāvējs pārbauda viņam pierakstīto rezultātu pareizību un ja viņš tiem piekrīt, tad parakstās attiecīgajā vietā. Par korekti aizpildītu kartiņu atbildīgs ir tajā ierakstītais šāvējs, jo tieši viņš tiks sodīts ar punktu atņemšanu vai diskvalifikāciju, ja tā būs aizpildīta nesalasāmi vai citādi nekorekti.

7.2. Laika kontrole.

- Šāviena izdarīšanai tiek dots laiks 2 minūtes no brīža, kad šāvējs pietuvojies šaušanas pozīcijas mietiņam.

- Standarta situācijā laiks netiek ņemts. Laiks tiek uzņemts grupām vai individuālajiem šāvējiem, ja tie aizkavē pārējos.

- Ja sacensību tiesnesim rodas aizdomas, ka kāds no šāvējiem pārtērē laiku, viņš šim šāvējam var uzņemt laiku par to nebrīdinot. Šādi uzņemot laiku tiesnesis nevar piespriest sodu.

- Sacensību tiesnesis vai rezultāta pierakstītājs var uzņemt šāvēja laiku uz līnijas par to paziņojot šāvējam. No šī brīža šāvējam ir 2 minūtes šāviena izdarīšanai.

- Ja šo divu minūšu laikā atskan signāls, kas nozīmē, ka šaušana jāpārtrauc, tad laiks tiek apturēts. Pēc signāla kas nozīmē, ka šaušanu var atsākt, šāvējam pie atlikušā laika tiek pieliktas papildus 10 sekundes.

- Ja šāviens netiek izdarīts atvēlētajā laikā, par šo mērķi tiek pieskaitīti 0 punktu.

- Ja šāvējs viena sacensību posma laikā divas reizes neiekļaujas atvēlētajā laikā, viņš var tikt diskvalificēts un palūgts atstāt sacensību trasi.

- Pēc šāviena izdarīšanas un rezultāta fiksēšanas, šāvējam nekavējoties ir jāatbrīvo šaušanas vieta.

7.3. Šaušanas stāvokļi.


- Aizliegti jebkādi sēdus stāvokļi – dibens nedrīkst pieskarties zemei vai salocītai kājai zem sevis.

- Aizliegti jebkādi tupus stāvokļi – nedrīkst sēdēt uz zem sevis salocītām abām kājām.

- Šaujot kādai ieroča vai ķermeņa daļai obligāti ir jāpieskaras šaušanas pozīcijas mietiņam.

- Šaujot atļauts atbalstīties pret jebkādiem priekšmetiem, kas atrodas šaušanas pozīcijā un ir aizsniedzami nepārkāpjot šaušanas līniju.

- Aizliegts pārvietot jebkādus priekšmetus, kas veido šaušanas trasi, tai skaitā šaušanas līniju. Par šādām darbībām dalībnieks var tikt diskvalificēts.

- Šaujot šautenes sprūda mehānisma mēlītei ir jāatrodas aiz šaušanas pozīcijas mietiņa.

7.3.1. Šaušanas stāvoklis „guļus”.

- Šaujot guļus tikai laides pakauša apakšējā daļa drīkst pieskarties zemei.

7.3.2. Šaušanas stāvoklis „no ceļa”.

- Šaujot no ceļa ar zemi saskaras 3 ķermeņa daļas – divas pēdas un viens celis.

- Aizmugurējai kājas projekcijai uz zemes ir jābūt taisnai. Nedrīkst sēdēt uz pēdas, kas ir izlocīta uz iekšu vai āru.

- Aizmugurējās kājas atbalstam drīkst izmantot maisiņu ar pildījumu vai jebkādu citu vīstokli, bet tas nedrīkst pieskarties dibenam.

- Ierocis drīkst balstīties tikai uz šāvēja divām rokām un viena pleca. Priekšējā roka drīkst balstīties uz priekšējās kājas ceļa. Priekšējās rokas plauksta arī atbrīvotā stāvoklī nedrīkst balstīties uz ceļa.

- Šaujot piespiedu stāvoklī no „ceļa bez atbalsta” šaušanas pozīcijas mietiņš ir 10cm garš un tas ir vienīgais atbalsta priekšmets, pie kā drīkst pieskarties.

- Priekšējo kāju nedrīkst likt zem sevis, kā arī atbalstīt ar vīstokli vai maisiņu ar pildījumu.

7.3.3. Šaušanas stāvoklis „stāvus”.

- Tikai abas kājas drīkst saskarties ar zemi.   

- Šaujot piespiedu stāvoklī „stāvus bez atbalsta” šaušanas pozīcijas mietiņš ir 10cm garš un tas ir vienīgais atbalsta priekšmets, pie kā drīkst pieskarties.

7.3.4. Šaušanas stāvokļi „stāvus no atbalsta” un „no ceļa no atbalsta”.

- Šie stāvokļi ir tādi paši kā 6.3.2. un 6.3.3. aprakstītie ar atšķirību, ka ieroci vai ķermeni drīkst atbalstīt pret marķēto koku vai priekšmetu. Kā atbalstu drīkst izmantot arī jebkuru citu aizsniedzamo objektu nezaudējot kontaktu ar šaušanas pozīciju apzīmējošo priekšmetu.


8. Tiesneši, protokolisti un to pienākumi.

- Par tiesnešiem un palīgtiesnešiem var būt sacensību dalībnieki un komandu pārstāvji. Tiesnešu pienākums ir veikt savu darbu godīgi un neatkarīgi, neņemt vērā lojalitāti savam klubam vai reģionam.

- Tiesneši kontrolē, kā sacensību dalībnieki un citas personas ievēro sacensību nolikumu, sacensību noteikumus un drošības prasības.

8.1. Galvenais tiesnesis.

- Uz katrām sacensībām organizatoriem ir jānozīmē galvenais tiesnesis.

- Par galveno tiesnesi var būt persona, kurai ir derīga tiesneša apliecība.

- Sacensību laikā galvenais tiesnesis atrodas sacensību norises vietā.

- Galvenais tiesnesis atbild par sacensību norisi atbilstoši sacensību nolikumam un sacensību noteikumiem, kā arī uzņemas atbildību, ko viņam uzliek gan organizācija, kas organizē sacensības, gan LŠF Stenda un medību šaušanas sekcija.

- Visus jautājumus un protestus izskata galvenais tiesnesis kopā ar trases tiesnešiem.

- Galvenā tiesneša spriedums nav apstrīdams.

- Galvenais tiesnesis apkopo sacensību rezultātus un 5 kalendāro dienu laikā rakstiskā vai elektroniskā veidā iesniedz LŠF Stenda un medību šaušanas sekcijā, kas tos publicē interneta mājas lapā www.sasa.lv.

8.2. Trases tiesneši.

- Trases tiesneši sacensību laikā atrodas sacensību trasē.

- Par trases tiesnesi var būt, persona, kas pārzin sacensību noteikumus.

- Trases tiesneši seko, kā tiek ievēroti sacensību noteikumi sacensību laikā un vai kāds no šāvējiem vai šāvēju grupām nepārtērē atļauto laiku.

- Trases tiesneši risina tehniskās problēmas, kas radušās sacensību laikā. Tajā skaitā nestrādājošo mērķu pārbaudi un problēmu novēršanu.

- Trases tiesneši ir tiesīgi sodīt sacensību dalībnieku par drošības noteikumu un sacensību noteikumu pārkāpumiem.

- Trases tiesneša lēmumus var pārstrīdēt pie galvenā tiesneša.

8.3. Protokolisti.

- Par protokolistu var būt jebkurš sacensību dalībnieks vai sacensību rīkotāja nozīmēta persona.

- Protokolists pieraksta savas grupas šāvēja rezultātu atbilstoši sacensību noteikumiem.

- Protokolists seko, lai attiecīgais šāvējs ievērotu sacensību noteikumus.

- Protokolistam pēc šāvēja, kura rezultātu viņš pieraksta, pieprasījuma jāuzrāda tam pierakstītais rezultāts.

- Ja protokolists ir kļūdījies pierakstos, tad viņš pats kļūdu izlabo un blakus parakstās. Pirms rezultātu iesniegšanas galvenajam tiesnesim, šāvējs un protokolists apliecina trases tiesnesim, ka piekrīt labojumam. Trases tiesnesis parakstās protokola otrā pusē, ka labojums ir korekts.

  

9. Sporta klases.

9.1. Latvijas sporta meistara nosaukumu piešķir uz mūžu, Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I, II, III sporta klases piešķir uz laika posmu no izpildes brīža līdz divu nākamo kalendāro gadu beigām.

9.2. Latvijas sporta meistara nosaukumu piešķir, ja sacensību dalībnieks LŠF sacensībās divas reizes divu kalendāro gadu laikā ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens pirmās (vai augstākas) kategorijas tiesnesis vai ne mazāk kā divi otrās kategorijas tiesneši.

9.3. Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu, I un II sporta klasi piešķir, ja sacensību dalībnieks LŠF sacensībās viena kalendārā gada laikā ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens otrās (vai augstākas) kategorijas tiesnesis vai ne mazāk kā divi trešās kategorijas tiesneši.

9.4. III sporta klases piešķir, ja sacensību dalībnieks jebkura mēroga sacensībās ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens sertificēts LŠF tiesnesis.

9.5. LŠF valdes sēde ir tiesīga apstiprināt Latvijas sporta meistara nosaukumu, Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I,II, III sporta klasi.

9.6. LŠF Stenda un medību sekcijas valdes sēde ir tiesīga apstiprināt Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I, II, III sporta klasi.

9.7. LŠF kolektīvā biedra valdes sēde ir tiesīga apstiprināt III sporta klasi.

9.8. Lai sacensību dalībnieks varētu saņemt atbilstošas sporta kvalifikācijas apliecību un nozīmīti, viņam jāraksta noteikta parauga pieteikums un kopā ar fotogrāfiju tas jāiesniedz LŠF. Pieteikuma paraugs atrodams www.sasa.lv– Informējoši dokumenti – Latvijas Šaušanas federācijas sporta klašu normatīvi.

9.9. LŠF sporta klašu un nosaukumu kvalifikācijas ieskaites normatīvi (iegūstamie punkti) disciplīnā HFT

Punktu skaits

SM

SMK

  1. sporta klase
     2. sporta klase      3. sporta klase

60

 

 

 

48

45

120

 

 

102

94

82

180

 

159

151

 

 

240

220

210

 

 

 

300

273

 

 

 

 

 

9.10. Sporta klašu un nosaukumu apstiprināšana notiek saskaņā ar LŠF Stenda un medību šaušanas sekcijā iesniegtiem un publicētiem interneta mājaslapā www.sasa.lv sacensību rezultātiem.

 

 

Komentāri (1)  |  2013-03-30 07:40  |  Skatīts: 4094x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
bad - 2013-05-06 03:31
Фото с 1 этапа - http://www.elkorfoto.lv/users/Genrih/175942


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ